Satiekot savu iespējamo partneri, abas puses izjūt spēcīgu vilkmi, ko parasti ir grūti izskaidrot vai aprakstīt vārdos. Šī vilkme var būt kaisle, mīlestība, kā arī citas, dažkārt pat neviennozīmīgas jūtas. Manuprāt, tieši šī ļoti spēcīgā vilkme bieži vien ir izskaidrojama ar kopīgo karmu, kas saista šīs dvēseles. Ir reizes, kad pat saproti, ka šis cilvēks galīgi neatbilst taviem kritērijiem (tie var būt fiziskie, sociālie utt.), taču šī vilkme ir spēcīgāka arī par tiem. Šī ir kā sava veida atpazīšana, kas notiek starp divām dvēselēm. Nu, lūk, un šeit ieslēdzas mūsu brīvā griba, vai šo pilnībā izdzīvot, esot tajā iekšā par visiem 100%, vai apzināties un neiet iekšā drāmā, cik nu tas šobrīd ir saskaņā ar katra apziņu un varēšanu. Neviena no izvēlēm nav viegla.
Iepriekš rakstītais attiecas ne tikai uz partneriem, bet arī citiem cilvēkiem, kurus satiekam savā dzīvē. Tā kā pēdējos gados, satiekot dvēseles, kurām ir bijusi svarīga loma kādā no manām iepriekšējām dzīvēm, šī informācija uzreiz man ir atnākusi. Tad šajās attiecībās šobrīd esmu centusies būt pēc iespējas apzinātāka un vērot tos signālus, kas varētu palīdzēt atpazīt šo karmisko aspektu un, iespējams, pat palīdzēt saprast jau konkrētāk šo sasaisti, pat ja man nebūtu iespēja redzēt savas iepriekšējās dzīves.
Tiešām ticu, ka neviens mūs nesoda par sliktu rīcību kaut kad senā pagātnē. Redzot iepriekšējās dzīves, ir nākusi izpratne, ka neviena no karmiskajām situācijām nav viennozīmīga, dažreiz pat nevar saprast kurš kuram ir vairāk pāri nodarījis. Tāpēc varētu rasties jautājumi: "Kāpēc tad mēs vēlreiz tiekamies ar šīm dvēselēm un vēlreiz ejam tam cauri? Kāpēc nevaram vienkārši dzīvot un baudīt šo dzīvi?" Manuprāt, atbilde slēpjas mūsos pašos- šajās iepriekšējās tikšanās reizēs mēs esam atstājuši daļiņu sevis, daļiņu sava spēka. Tieši vainas apziņa bieži vien ir tā, kas konkrēto situāciju, pieredzi ir padarījusi par karmisku. Mēdz teikt, ka mūsu dzīvē katrs satiktais cilvēks ir skolotājs. Man gribētos teikt, ka ikviens no tiem nes arī kādu dāvanu priekš mums, tikai jāspēj to ieraudzīt, izsaiņot un pateicībā pieņemt.
Ņemot vērā savu personīgo pieredzi, varu izdalīt dažus aspektus, kam ir vērts pievērst uzmanību, lai skaidrība būtu lielāka:
* tātad tā ir lielā vilkme jeb enerģētiskā sasaiste, ko sajūt abas vai viena puse. Manuprāt, tā ir ļoti spēcīga un nodrošina, ka redzam otru cilvēku kādā īpašā gaismā (nav svarīgi- negatīvā vai pozitīvā), nevis tādu, kā, piemēram, citi viņu redz. Šo var saprast pēc tam, kad karma ir atstrādāta, jo sajūtas attiecībā uz konkrēto cilvēku tad ļoti izmainās un pazūd savstarpējās komunikācijas zemteksts;
* vārdi- trigeri, kas parasti pēc savas nozīmes ir pilnīgi neitrāli, taču šajā komunikācijā nes citu informāciju jeb citu nokrāsu sajūtās;
* sajūtas un ķermeņa reakcija- ļoti noderīgi tās pamanīt, ļaut būt un vērot, nevis apspiest, jo šis smalkais mehānisms nes sevī enerģiju kā informāciju, palīdzot to iznest līdz apziņai. Var vērot arī, tieši kas kļūst aktuāls šo attiecību laikā priekš tevis.
Ko ar šo visu iesākt?
Tātad:
* mēģini atpazīt un nosauc sev vārdos. Ja izdodas pavisam konkrēti atpazīt ar izpratni to, kas ir bijis tas, ko atstāji šajās attiecībās (piem., uzticēšanās sev, drosme u.c.), tad sajūta gandrīz acumirklīgi jau nomainās uz konkrēto cilvēku. Bieži vien tas var būt vairāk kā viens mūsu aspekts. Ir lietas, ko uzreiz būs viegli atpazīt, taču dažas tik viegli rokā nedosies, un parasti tās ir tās, kuras sevī glabā vislielāko enerģijas daļu. Ja šis izdodas, tad sajūta attiecībās nomainās pilnībā;
* šajā procesā bieži vien var būt, ka ir nepieciešams veikt konkrētu rīcību arī fiziskajā plānā, taču ikreiz tā var būt pavisam citāda, atbilstoša situācijai.
Šādas tikšanās rezultātā mēs atgūstam savas dvēseles atstātos aspektus un nobloķēto enerģiju. Spējam izjust spēcīgas pateicības jūtas un Dievišķo mīlestību, kad mīli otru vienkārši par to, ka viņš ir.
Un tagad atbildi sev uz jautājumu: "Mans partneris ir mana karma vai mūža mīla?"
Krāsainu un priekpilnu dzīvi vēlot,
Anita
Comments