Pirms pāris gadiem piedzīvoju stāvokli, kad mēnesi atrados nepārtrauktā pateicības stāvoklī. Biju izgājusi cauri ļoti izaicinošam mēnesim, kad bija jārisina dažādi negaidīti sarežģījumi, vienlaicīgi daudz strādājot un esot sajūtā, ka diennaktī vajadzētu vairāk stundu. Visā šajā trakumā mans mentālais ķermenis uzkārās. Tiklīdz rītos modos, tā mana galva sāka sāpēt un beidza, tikai laižoties miegā vakaros. Taču manā sirdī bija paļaušanās un sajūta, ka neesmu viena. Šī sajūta bija tik spēcīga, ka šķita pat fiziski sataustāma. Un pēc pavisam gara mēneša pāris dienu laikā viss atrisinājās. Decembri un daļu janvāra pavadīju pateicībā- tā vienkārši bija manī ienākusi. Tā bija mans iekšējais stāvoklis.
Pēdējos mēnešus manī skan vārdi: sajūti pateicību par to, kas tev šobrīd ir- tas ir veids, kā mainīt šī brīža situāciju, ja tā neapmierina. Šķiet, ka šo skaļi esmu pateikusi gandrīz katram satiktajam cilvēkam. Un tad kādā dienā piedzīvoju pilnībā spontānu pateicības enerģijas aktivizēšanos savā enerģijas laukā. Pat neatceros, ko tajā brīdī darīju. Taču sajutu spēcīgu, siltu enerģiju izšļācamies (šķiet, ka šis būtu visprecīzākais vārds) no sirds centra un piepildot manus laukus. Tas bija tik pārsteidzoši un skaisti, jo manā galvā pat nebija domas par pateicību!
Mēs ikviens esam dzirdējuši, ka jābūt pateicīgiem. Taču bieži vien šī pateicība paliek tikai kā domforma. Sajust pateicību, būt pateicības stāvoklī ir svētlaime. Pateicība atver mūsu sirdis plašāk, maina mūsu pasaules izjūtu. Tā palīdz ienākt brīnumam mūsu dzīvēs. Un tai nav nekā kopīga ar šobrīd apkārt notiekošo.
Kā sajust pateicību sevī? Manuprāt, vienkāršākais veids ir caur savienošanos ar savu Augstāko Es.
Atrodi mirkli miera. Aizver acis un sajūti savu elpu un ļauj klusumam ienākt sevī. Sajūti savu sirds centru un lēnām virzi uzmanību aizvien augstāk un augstāk, līdz tā iziet no tava ķermeņa turpinot virzīties aizvien augstāk, līdz savienojas ar tavu Augstāko Dievišķo Es. Sajūti un izbaudi šo stāvokli. (Regulāri praktizējot, šī stāvokļa izmaiņas kļūst aizvien pamanāmākas.) Tad izsaki nodomu pateikties- pateikties par to, kas tev šobrīd jau ir. Par ķermeni. Par elpu un par dzirdi. Par šo rītu un dienu. Par tuvajiem. Par vietu, kur būt. Par vietu, kur darīt.
Nesatraucies, ja pirmajā reizē izdodas ne līdz galam. Ar regulāru praksi šis notiks aizvien vieglāk un harmoniskāk. Atļauj mirkli dienā sev būt bez pretenzijām un būt pateicībā! Savu dzīvi pilnveidot mēs turpinām ik mirkli, ik dienu. Mūsu tiekšanās ir bezgalīga. Mēs visi esam Ceļā!
Pateicībā par to!
Anita
Foto: pexels.com
Комментарии