Pavasaris atnācis ar putnu dziesmām un sildošiem saules stariem. Daudziem no mums pēdējās nedēļās laika, ko veltīt sev, ir kļuvis vairāk. Tāpēc aicinu šo laiku izmantot, lai ne tikai sakārtotu savus skapjus, mājas un pagalmus, bet arī savu "iekšiņu".
Uzdod sev jautājumu: "Vai es daru to, kas manī rada prieku un gandarījumu?" Un sajūti, kas ir tas, kas pirmais nāk. Iekšējo prieka un piepildījuma sajūtu mēs izjūtam, ja savā dzīvē darām lietas, kas ir saskaņā ar mūsu katra īpašo Dvēseles enerģiju. Piekrītu teicienam, ka ikviens var iemācīties darīt gandrīz jebko (jo mēs visi esam nākuši no viena Avota un mūsos ir šīs enerģijas), tomēr tas nebūs "energoefektīvi" un prasīs stipri lielāku enerģijas patēriņu. Taču galvenais- nebūs iekšējās ""Wow!" sajūtas.
Ja saproti, ka šī prieka sajūta Tevī nav šobrīd, tad iztēlojies, ko Tu gribētu darīt un kas šo piepildījumu dotu. Tev nav jāsatraucas, ja uzreiz nesaproti, kas konkrēti tas varētu būt. Esot vienatnē un mierā, atrodi to, ko Tev patīk darīt vai ko vēlētos. Pieraksti! Piemēram, esmu vienmēr zinājusi, ka nevaru darīt to, kas nenes labumu citiem cilvēkiem. Tāpēc esmu savā dzīvē izmēģinājusi ļoti dažādus darbus- esmu strādājusi par lietvedi prokuratūrā, administratori viesnīcā, tv un radio monitoringa veidotāju ziņu aģentūrā "Leta" u.c. Katrs no šiem darbiem man ir ko iemācījis un parādījis, taču vēl pirms 9 gadiem biju savas nodarbošanās meklējumos. Vēlējos darīt to, kas mani patiešām piepilda un kam redzu jēgu, kaut ko, kas padara pasauli par kripatiņu labāku un skaistāku. Atceros kā brīžos, kad biju viena, iztēlojos sevi dažādās vietās, sajūtot, vai man tas patiktu- vai tas ir/nav saistīts ar cilvēkiem (Un es daudzus gadus tiešām uzskatīju, ka nevaru strādāt ar cilvēkiem!), vai individuāli vai grupās, pie dabas vai telpās. Cik intensīvai jābūt noslodzei/darba režīmam, lai justos labi tajā un būtu laiks ģimenei. Šeit ieliekot ļoti subjektīvus kritērijus- tādus kā, piemēram, ka nevēlos strādāt svētku dienās vai regulāras nakts maiņas utt. Kas tieši varētu būt šī nodarbošanās (šeit iztēlojoties jebko, neņemot vērā, vai šobrīd ir atbilstošās kvalifikācijas prasmes, taču savas spējas gan iesaku ņemt vērā)! Man pašai ļoti palīdz vizualizācija- aizveru acis un iztēlojos, ka tas jau notiek, un šajā brīdī vēroju savas sajūtas, kas nāk. Tām ļoti uzticos, jo ir lietas, ko pat iztēloties nevaru- tad saprotu, ka nevajag! Savulaik, kad mācījos skolā, man padevās gandrīz viss, taču bija sajūta, ka mana nākotnes nodarbošanās vēl nepastāv, ka es nezinu, kas tieši tā ir. Domāju, ka šāda sajūta varētu būt arī daudziem jauniešiem šodien, jo pasaule ļoti strauji mainās. Un toreiz man bija taisnība- ne dūlas, ne zīdīšanas konsultantu toreiz vēl Latvijā nebija! Kā arī, ka būs man šādas "dvēseliskās konsultācijas", nespēju iedomāties! Taču es ļoti labi zināju savas stiprās puses- un es ticu, ka mēs katrs zinām savas. Tikai mums katram jāatrod ceļš, kā tās pielietot un izpaust šajā fiziskajā pasaulē!
Šajā ceļā ir daudz un dažādu instrumentu, ko izmantot. Viens no tiem ir Dvēseles vibrāciju struktūra, ko "nolasu" no cilvēka Akaši hronikām. Tā nepateiks priekšā, ko darīt, taču ļoti labi parāda katra "stiprās" puses, kā arī šā brīža darbības un mentālo uzstādījumu (prāta) saskaņu ar šīm Dvēseles īpašībām. Tas palīdz saprast, kam pievērst vairāk uzmanību, kā arī bieži vien parāda prāta "drošo vietu", kur tas pārnes enerģiju izaicinājumu gadījumā.
Bieži vien sievietes savu darbības sfēru pārvērtē tieši pēc bērna piedzimšanas, jo šis ir laiks, kad viņa satiekas ar sevi (gribot vai negribot, bet tā notiek, jo uz kādu laiku tiek norauts "Stop!" krāns). Tieši šobrīd kas līdzīgs notiek ar daudziem no cilvēkiem, lai pēc tam jau dzīvotu jaunā kvalitātē!
Lai izdodas šo laiku dzīvot ar centru sevī!
Anita
Foto: no personīgā arhīva
Comments